Ēdoles skolas vēsture īsumā
Ēdoles skola ir dibināta 1822. gada 22. aprīlī un ir viena no vecākajām skolām Kuldīgas novadā. Skolu atvēra pēc izglītības reformas 1817.gadā, kura bija saistīta ar dzimtbūšanas atcelšanu, un kas noteica, ka katrā pagastā ir atverama vismaz viena pagastskola.
Skola savu darbību uzsāka barona H.F. fon Bēra speciāli šim nolūkam celtajā ēkā. Par pirmo skolotāju tika apstiprināts tā laika pagasta vecākā dēls Krišjānis Nātiņš, kurš darbu skolā ar lieliem panākumiem turpina līdz 1836. gadam. Šajā laikā skolā mācās ap 20 skolēnu (vasarā ap 10), apgūstot lasīt un rakstītprasmi, rēķināšanu, vācu valodu un dziedāšanu. Skolotājs Nātiņš ieviesa arī mājmācību, par palīgiem pieņemot lasītprotošos draudzes locekļus.
Jau 1832. gadā skolas pirmā ēka, koka nams, kļuvis par šauru skolas vajadzībām, un tā vietā tika uzbūvēts jauns mūra nams, kas lepni stāv vēl šodien.
1841. gadā skolā mācījās 150 skolēni. Šajā laikā par skolotāju strādāja Fricis Zēbergs, kurš būdams saimnieciskas dabas, pie skolas ierīkoja augļudārzu ar ābelēm un slavenajiem Ēdoles saldajiem ķiršiem.
Kad 1848. Gadā Kurzemē izplatās holēra, skolā uz pāris mēnešiem tiek ierīkota slimnīca. Šajā laikā Ēdolē ierodas 22 gadus vecais Krišjāni Valdemārs, kurš nodibināja lasītāju biedrību un lika pamatus pirmajai latviešu bibliotēkai. 1875. gadā skolā mācās 109 skolēni, tomēr apmācības trūcīgo materiālo apstākļu dēļ, lielai daļai bija pieejamas īslaicīgi.
1876. gadā blakus vecajai skolas ēkai, kurā atradās arī pagasta telpas, tika atklāta jauna skolas ēka divos stāvos. Arī šī ēka tikusi celta par barona līdzekļiem. Ēkā atradās piecpadsmit telpas, kurās notika mācības, internāts un skolotāju dzīvokļi. Skolai tika piešķirta arī zeme. Kā skola šis nams kalpoja līdz 1965. gadam. Šobrīd šeit atrodas amatu mācības kabinets, skolas muzejs. Otrajā stāvā sev omulīgu mājvietu atradusi pirmskola.
1877.gadā skolā darbu sāk pirmais skolotājs ar skolotāju semināra apliecību Matīss Rībens, bet par viņa palīgu Miķelis Kārkliņš. Abu skolotāju alga bijusi 470 rubļu gadā, bet skolas vajadzībām tika atvēlēti 630 rubļi. Līdztekus lasīšanai, rakstīšanai un rēķināšanai, skolēni apguvuši Bībeles stāstus, baznīcas dziesmas, vācu valodu un rokdarbus.
1888.gadā tika atvērta pirmā privātskola, kura darbojas Ēdoles pagasta “Bāliņos” un kur par skolotāju strādā skolotājs Kārlis Kreims, kuram bija liegta iespēja strādāt parastajā skolā dēļ vēlmes ieviest krievu valodas apmācību, kas ļoti saniknoja vācu muižniekus. Privātskola bija vienklasīga zēnu skola ar divām nodaļām. Mācības notikušas krievu valodā. Par skolotāju šeit strādājis arī Jānis Šembiņš. Skolas mūžs nebija ilgs, nenoskaidrotu apstākļu dēļ tā slēgta 1890. gadā.
1900.gadā top skolas vajadzībām vēl viena ēka – vienstāva sarkana ķieģeļu ēka, iepretim divstāvīgajai ēkai. Šeit atradās klases, direktora kabinets un skolotāja dzīvoklis. Pie skolas tika uzceltas arī saimniecības ēkas – labības, malkas un dēļu šķūņi, ratnīca un klēts. Skola ēkas celtniecībai kokmateriālus devis barons, bet cara valdība piešķīrusi 1000 rubļu, kā arī papildus līdzekļi tikuši piešķirti no rezerves fondiem.
Revolūcija, Pirmais pasaules karš un citi politiskie notikumi ietekmēja arī skolas dzīvi, tika mainītas mācību programmas, mainījās skolotāji. Katra jaunā vara sev līdzi nesa jaunus rīkojumus un pavēles.
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas, Ēdolē sāk darboties 6 klašu pamatskola, kura pastāvēja līdz pat 1940. gadam. 1922.gada aprīlī, pateicoties skolas padomes aktīvai darbībai, skolā tika ievilkta elektrība, bet 1923.gadā skola tika pie sava zīmoga, kas nu parādījās uz visiem svarīgajiem skolas dokumentiem, tai skaitā, skolas beigšanas apliecībām. Ēdoles skola šajā laikā bija arī vienīgā Kuldīgas lauku novadā, kurā bija kopgalds un kopmītnes.
1939. gadā Ēdoles savstarpējā apdrošināšanas biedrība dāvina skolai karogu. Karoga izgatavošana izmaksājusi 600 latus. Karoga oriģināls vēl joprojām glabājas skolas muzejā, bet lietošanai tiek izmantota karoga kopija.
Otrā Pasaules kara laiks sev līdzi nesa gan skolotāju nomaiņu, gan dažu mācību aizliegšanu, svešu varu cildināšanu, jaunus noteikumus un tradīcijas. 1944. gadā daļā skolas telpu tika ierīkots kara hospitālis, kurā bija pat operācijas zāle.
Laika posmā 1945.-1990. gadam skolā valdīja padomju gars, ar visām no tām izrietošajām sekām. Kādu laiku skola atradās 4 ēkās, no kurām viena bija pils – tā skolas vajadzībām atvēlēja 12 telpas. Šajā laikā visas pamatskolas tika pārdēvētas par nepilnām vidusskolām ar 7-gadīgu apmācības programmu. 1963. gadā pēc kārtējās reorganizācijas visas 7-gadīgās skolas tika pārveidotas par astoņgadīgajām. Skolā aktīvi darbojas pašdarbības pulciņi.
Lielas pārmaiņas skolas dzīvē ienesa jaunā skolas korpusa nodošana 1965.gadā, tika ieviesta kabinetu sistēma, bet vecajā skolas ēkā ierīkots internāts. Skola tika atzīta par vienu no modernākajām skolām Kuldīgas rajonā.
Savu darbu skola veiksmīgi turpina arī atjaunotās Latvijas laikā. Lielākais notikums – jaunās sporta halles atklāšana 2009. gadā.
Šobrīd skolas pirmajā ēkā darbojas skolas ēdnīca, vizuālās mākslas un mājturības kabinets, otrajā ēkā – mājturības kabinets, skolas muzejs, bet otrajā stāvā mājīgi iekārtotas pirmskolas grupas. Jaunākajā skolas korpusā mācās 1.-9. klašu skolēni.
Interesanti fakti:
- Sākotnēji skolā mācījušies apmēram 20 skolēnu.
- Pirmajam Ēdoles skolas skolotājam Krišjānim Nātiņam alga bijusi 10 pūrvietas zeme, siens vienam zirgam, 3 govīm un 6 aitām, 20 sudraba rubļu gadā un skolas nauda par katru bērnu.
- No 1839.-1876. gadam skolā strādāja F. Zēbergs, kurš pie skolas iekopis ābeļdārzu.
- 1848.gadā holēras epidēmijas laikā skolā tiek iekārtota slimnīca. No holēras mirst 10 cilvēki.
- 1917. gadā izdoti speciāli noteikumi policijai par to skolēnu sodīšanu, kuri neapmeklē skolu, nepiedalās skolas pasākumos, svinībās, darba pasākumos.
- Šajā laikā skolā sāka strādāt arī pirmā skolotāja Lilija Ukste.
- 1922. gadā Ēdoles skolā tiek ievilkta elektrība.
- 1923. gadā skolai tiek apstiprināts savs zīmogs, kurš izmaksājis 185 rubļus.
- 1927. gadā skolas bibliotēkas krājumā ir bijušas 510 grāmatas, bet 1948./49. gadā – 1850 grāmatas.
- Kara laikā, kad skolas telpās tika ierīkots hospitālis, skolēni mācījās “Briežu,” “Blosku” Un “Mātru” mājās.
- 1945./46. mācību gadā skolā mācījušies 286 audzēkņi.
- Ēdoles skola bija vienīgā skola Kuldīgas novadā, kurā no pašiem pirmsākumiem ir bijusi kopmītne un kopgalds.
- Skola ir piedalījusies līdzekļu vākšanā Brīvības piemineklim, par ko ir saņemta pateicība no Valsts prezidenta.
- 2011. gada martā iznāk pirmais skolas avīzes “Stārķēns” numurs.
- 2012. gadā Ēdoles skolā darbojas 5 deju kolektīvi.
Pēc G. Meieres grāmatas “Dzīve Ēdoles skolā cauri laiku lokiem” materiāliem.