Inese Birģele – psihologs.
Psihologs novērtē:
- skolēna mācību iemaņas,
- mācīšanās spējas,
- iesaka piemērojamos atbalsta pasākumus,
- bērna emocionālo stāvokli,
- personības attīstību,
- sociālās iemaņas.
Palīdz izprast kā bērna attīstība ietekmē viņa mācības un uzvedību.
Konsultē bērnu, viņa vecākus.
Risina domstarpības mācību procesā.
Sniedz padomus problēmsituācijās.
Sniedz psiholoģisko atbalstu krīzes situācijās.
Palīdz pārvarēt adaptācijas grūtības.
Psihologs ievēro konfidencialitāti.
Līga Kreičmane – logopēds.
Darba laiks
Nodarbības notiek pēc direktora apstiprināta grafika.
Konsultācijas vecākiem, iepriekš saskaņojot laiku.
Logopēds ir speciālists ar pedagoģisko izglītību un skolotāja logopēda kvalifikāciju.
Logopēds ir koriģējošais pedagogs, valodas terapeits, kurš:
• Nodarbojas ar runas un valodas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem,
• Veic runas un valodas profilaksi.
Skolotāja logopēda darbības jomas
Skolēnu runas un valodas izpēte.
Pedagoģiski koriģējošais darbs ar skolēniem( individuālās, grupu, apakšgrupu nodarbības).
Sadarbība ar vecākiem.
Sadarbība ar skolas administrāciju, klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem.
Sadarbība ar citiem skolas speciālistiem- psihologu, medmāsu.
Sadarbība ar Kuldīgas novada pedagoģiski medicīnisko komisiju.
Kā palīdzēt savam bērnam apgūt valodu un runu?
• Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
• Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
• Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
• Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
• Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
• Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
• Jautājiet bērnam bieži. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
• Lasiet bērnam grāmatas, kamēr vien viņš to vēlas.
• Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.
• Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas.
• Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
• Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
• Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt.
• Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem.
• Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds?…) un motivējiet bērnu.
• Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
Padomi, kā iemīļot lasīšanu
1. Tradīciju nozīme. No mazotnes līdz pat sākumskolas vecumam bērnam ir tieksme atdarināt. Tāpat kā viņš spēlē veikalos, arī lasīšanu bērns izspēlē kā lomu spēli.
2. Atrodi īsto. Būtiski atrast bērnam aktuālu grāmatu. Jau pirmsskolas vecumā bērnu intereses atšķiras. Noskaidro, kādi temati tavu atvasi interesē. Lūkojies, lai grāmatas būtu ar skaistām ilustrācijām. Maziem bērniem piemēroti ir arī bērnu žurnāli ar uzdevumiem, vecākiem bērniem – komiksu grāmatas.
3. Kopā uz bibliotēku. Tu jutīsies pārsteigta, cik daudz iespēju bērna ievešanai grāmatu pasaulē paver bibliotēkas apmeklējums kopā ar bērnu. Tur ir pieejama gan jaunākā bērnu literatūra, gan senāk izdoti literārie darbi, ko var bez maksas paņemt lasīšanai uz mājām.
4. Izvairies no sarežģītā. Mācoties lasīt, gari teikumi bērniem nepatīk, tāpēc ieteicamas grāmatas ar īsiem vārdiem un teikumiem. Lai pārliecinātos, vai bērns lasot visu izprot, rosini retāk dzirdētos vārdus iesaistīt citā teikumā. Piemēram, vārds maļ. Jautā bērnam: “Kas vēl maļ?” un atbildi: “Dzirnavas maļ miltus.”
5. Jokojies. Bērniem patīk joki, smieklīgi izteicieni, vārdu salikumi. Tos lasot un pārrunājot, mācīšanās rit aizrautīgi.
6. Uzslavē. Bērnam ļoti svarīgs ir atbalsts: “Redz, kā tev izdevās!” Tāpat būtiski, lai būtu klausītājs – mamma vai cits tuvs cilvēks, ar kuru kopā bērns var lasīt skaļi.
7. Tikai nesodi. Galvenais ir lasīšanas brīdi padarīt patīkamu un interesantu. Tāpēc nedrīkst bērnu sodīt un rāt, ja viņam lasīšana neizdodas. Nesaki: “Tu slikti izlasīji, tāpēc neskatīsies multfilmu, bet lasīsi grāmatu.” Šādi rīkojoties, televizors būs atalgojums un grāmata – sods. Tā vietā ar bērnu vienojies: noskaties filmu, un tad palasīsim.
8. Sākumā – nedaudz. Ja interese par lasīšanu nav izteikta, radini bērnu pie tās pamazām. Sākumā palasiet pavisam nedaudz – sāciet ar piecām minūtēm.
Logopēda 15 padomi vecākiem
1. Runas attīstību veicinās „agra” atteikšanās no knupīša lietošanas. Knupītis ir nekaitīgs pirmajā dzīves gadā. Taču tā ilga lietošana var kaitēt, jo zobi un mēle ieņem nepareizu stāvokli mutē. Kā rezultātā veidojas nepareizs sakodiens, un cietīs arī skaņu izruna.
2. Runas attīstību veicinās pāreja uz cietu barību, kas stiprinās žokļu, mēles muskuļus.
3. Komentējiet jebkuru situāciju vai darbību. Jau no dzimšanas mazulis uztver apkārtējās vides skaņas, kā arī cilvēka runu, īpaši mātes. Arī tad, ja Jūs pēc dabas esat mazrunīgi, runājiet ar bērnu! Nepietiekama komunikācija un saskarsme var būt par iemeslu runas attīstības aizturei.
4. Cieniet bērna centienus runāt! Aktīvie pieaugušie bērna vietā pajautā, atbild, izdara. Dodiet iespēju bērnam pašam runāt, pajautāt, atbildēt uz jautājumu, un uzklausiet viņu!
5. Runājot skatieties bērnam acīs! Īpaši svarīgi tas ir tad, ja Jūsu bērns ir ļoti aktīvs un visu laiku ir kustībā.
6. Neatdariniet bērna runu! Bērns pieaugušo runu uztver kā pareizu. Ja bērna runu nepārtraukti atdarināsiet, tad bērns tā arī runās.
7. Neskaidra runa bērnam var parādīties arī tad, ja pieaugušie runā ļoti ātrā tempā. Bērns vienkārši nepaspēj saklausīt vārdus vai frāzi. Pieaugušo runa kļūst par bērnam neuztveramu „skaņu putru”. Sākumā cieš runas sapratne, jo bērns neuztver Jūsu runu, bet pēc tam sāk runāt neskaidri, norauj vārdu galotnes un vārdus teikumā. Iespējama arī stostīšanās rašanās, jo bērns cenšas atdarināt pieaugušo paātrināto runas tempu. Tādēļ runājiet ritmiski un skaidri!
8. Runas attīstību veicinās pasaku lasīšana bērnam jau no 6 mēnešu vecuma, kā arī emocionāla pasaku stāstīšana ar pavadošām kustībām. Piemēram, kā lec zaķis, kā piezogas lapsa, u.c.
9. Veltiet un pievērsiet uzmanību vispārējai un roku motorikas attīstībai. Centri, kas galvas smadzenēs atbild par kustībām un runu, atrodas blakus viens otram un ir savā starpā cieši saistīti. Tādēļ, ja „strādās” roka un pirksti, tad tiks stimulēts runas centrs, kas attīstīs bērna valodu un runu.
10. Zīmēšana uz vertikālas virsmas (tapešu rullis, kas piestiprināts pie durvīm) ar abām rokām vienlaicīgi, stimulēs abu galvas smadzeņu pusložu darbību. Zīmējam un komentējam, piemēram, „mēs zīmējam lietutiņu – pak, pak, pak”.
11. Sekojiet līdzi bērna fiziskajai un psihiskajai veselībai. Bieži slimojošie un emocionāli nenoturīgie bērni, biežāk ir pakļauti runas traucējumiem. Svarīga ir labvēlīga attieksme ģimenē, pozitīvas emocijas un norūdīšanās.
12. Iekārtojiet dienasgrāmatu, kurā atzīmēt bērna runas attīstības gaitu – pierakstiet, cik vārdus bērns saprot, kādus izrunā.
13. Esiet pacietīgi un uzmanīgi! Ja bērns nepareizi izrunā kādu no skaņām, tad nesmejieties par to, neatkārtojiet nepareizo skaņu izrunu. Rosiniet bērnu paklausīties pareizo skaņas izrunu un atkārtot to, protams tikai tad, ja bērns to spēj un var!
14. Paplašiniet bērna vārdu krājumu. Bērns to apgūst divos posmos: vispirms runu un valodu saprot (pasīvais vārdu krājums), un tikai tad runā (aktīvais vārdu krājums). Jo vairāk Jūs paplašināsiet bērna pasīvo vārdu krājumu (sapratnes līmenī), jo ātrāk ir iespējams aktīvās runas „sprādziens”.
15. Atcerieties, ka Jūs esat sava bērna pirmie skolotāji, jo runas un valodas attīstība visintensīvāk notiek sākot no 6 mēnešu vecuma līdz 1,3 gadiem! Vissvarīgākais vecums runas un valodas attīstībai ir no 2 līdz 3 gadiem! Neaizmirstiet priecāties par bērna sasniegumiem, un biežāk uzslavējiet savu bērnu!